“Vai tad tas ir tik nesaprotami? Ziedi ir dāvināti, vīns un cilvēku siltā miesa. Uguns ir dāvināta un viss, kas silts. Es stāvēju pie tavu māju durvīm. Es biju atnesis tev sniega piku. Vai tad tas bija tik nesaprotami. [..] Man likās, ka nav nekas siltāks par sniega piku, ko cilvēks nes dāvināt otram.” *
* I. Ziedonis, Epifānijas